Galvenais aktīniskās keratozes cēlonis ir ilgstoša UV starojuma iedarbība no saules vai solārijiem, kas pakāpeniski bojā ādas šūnas. Gaiša āda, vecāks vecums, novājināta imunitāte un noteiktas ķimikālijas vai starojums vēl vairāk palielina risku.
Aktīniskā keratoze ir pirmsvēža stāvoklis, un daļa bojājumu var laika gaitā pārvērsties par plakanšūnu karcinomu. Daudz vai biezu, iekaisušu bojājumu esamība arī norāda uz augstāku vispārējo ādas vēža risku apkārtējā saules bojātajā ādā.
Ārstēšana parasti apvieno spēcīgu aizsardzību pret sauli ar bojāto vietu noņemšanu vai iznīcināšanu, izmantojot tādas metodes kā sasaldēšana, lāzers, krēmi vai fotodinamiskā terapija. Precīza izvēle ir atkarīga no tā, cik daudz bojājumu tev ir, kā tie izskatās un vai ir aizdomas par vēzi, kas var prasīt biopsiju vai ķirurģisku noņemšanu.
Labākā profilakse ir mūža aizsardzība pret sauli: ierobežo spēcīgu sauli, izvairies no solārijiem, lieto SPF 30+ saules aizsargkrēmu un valkā cepures un aizsargapģērbu. Regulāras ādas pašpārbaudes un agrīna aizdomīgu plankumu noņemšana arī palīdz novērst progresēšanu uz ādas vēzi.
Tev vajadzētu apmeklēt dermatologu par jebkuru pastāvīgu raupju, zvīņainu plankumu uz saules iedarbības skartās ādas, īpaši, ja tas aug, sabiezē, sāp vai asiņo. Regulāra uzraudzība ir svarīga, jo aktīniskā keratoze ir pirmsvēža stāvoklis un jauni bojājumi bieži parādās laika gaitā.
Aktīniskā keratoze nav neatliekama, bet tev vajadzētu apmeklēt dermatologu dažu nedēļu līdz mēnešu laikā diagnozei un ārstēšanai, īpaši, ja tev ir daudz bojājumu vai kāds plankums, kas aug, sāp vai asiņo.